Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs, godātie deputāti!
Pēc Ilmas Čepānes 02.oktobra raksta “Dienā” “Vieniem josta savilkta līdz pēdējam, otriem atlaista pilnīgi vaļā”, jautājums par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomju un valžu loecekļu nesamērīgo atalgojumu un sociālajām garantijām vairs nav pazudis no plašsaziņas līdzekļiem. Un tas ir labi! Lai cilvēki pazīst savus varoņus, kas tik sūri, grūti deldē caurumus bikšu dibenos un svārkos, gozējoties šajās «savējo» barotavās, no kurienes nodokļu maksātāju nauda tiek pārsūknēta partiju kasēs.
Acīmredzot, jūtot, ka sabiedrības sašutums kāpj, Segliņa kungs no Tautas partijas nu arī sācis skaļi piesaukt audita nepieciešamību. Nupat viņš rādās izlēmīgāks pat par Ministru prezidentu I. Godmani, kurš par šo jautājumu ir tik izvairīgs, cik vien izvairīgs var būt. Kaut ko darīs kaut kad. Tikai ne tagad. Tikmēr spēkā ir Ministru prezidenta rīkojums, kas atļauj atalgojumu un kompensācijas 2008.gada 1. jūlija līmenī.
Segliņa kunga apņemīgie paziņojumi pieder pie TP klasikas. Vispirms skaļi paklaigāt, tad aizlaist „ilgajā” un, galvenais – neko nemainīt. Tieši tā pirms gada rīkojās Dalbiņa kungs, rakstīdams vēstuli Kalvīša kungam. Sak, palīdzi draugs, pamaini 704. MK noteikumus, tā , lai tajos būtu kaut jel kāda konkrētība par padomju un valžu locekļu sociālajām garantijām. Pie visa vainīgs bija kāds Staņislavs Boiko, kurš, atstājot Latvijas Dzelzceļa valdes locekļa amatu, saņēma 200 000 latu kompensāciju.
Arī Kalvīša kungs sašuta, piepūta vaigus un uzdeva saviem ministriem sagatavot priekšlikumus, kā „šito nejēdzību” novērst. Ministri apjuka. Tik grūts uzdevums, tik ķimerīgs. Un sākās sarakstīšanās, kurā mudžēja birokrātijas zelta terminoloģija teicieni: „Nepieciešama dziļāka izpēte, papildus resursi, atkārtotas starpministriju sanāksmes. Kamēr Finanšu, Labklājības un Tieslietu ministriju ierēdņi rosījās ap priekšlikumu izstrādi, tikmēr MK noteikumi nemainījās un valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrību barotne zuzēja un sanēja no mazākiem un lielākiem partiju „kukainīšiem”. Viss kārtējo reizi beidzās ar neko. Tika aizlaists „ilgajā”.
Pilsoniskā savienība ar citu frakciju deputātu atbalstu oktobra sākumā pieprasīja ministru prezidentam sniegt ziņas par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu skaitu, to atalgojumu un kompensācijām. Saņemtā atbilde bija nepilnīga, jo tajā bija sniegtas ziņas par tikai par 7 ministriju atbildībā esošām kapitālsabiedrībām. Pat šīs daļējās atbildes atklāj, cik ievērojamas summas par neko nedarīšanu valsts un pašvaldības tērē šīm amatpersonām. 2007.gadā 1247 valdes un 614 padomju locekļi ir saņēmuši 3 324 551 Ls. Gribu uzsvērt, ka ziņas par vistreknāko ministriju – Satiksmes ministriju šajā skaitlī neatspoguļojas. Tās izmaksātais atalgojums padomju un valžu locekļiem 2007.gadā bijis 238 976 Ls, bet kompensācijas – 413 208 Ls.
Valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atalgojuma un sociālo garantiju sistēma ir tik samudžināta un nepārskatāma, ka, lai izsekotu, cik padomēs un valdēs kāds darbojas un cik tur saņem atalgojumu ir jānolīgst privātdetektīvu birojs. Tas tad rūpīgi iepazītos ar daudzo valsts amatpersonu ienākumu deklarācijām, tās salīdzinātu ar valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību gadskārtējiem pārskatiem un beidzot puslīdz tiktu pie skaidrības, cik tas viss nodokļu maksātājiem izmaksā. Tomēr kaut ko noskaidrot var. To dara gan plašsaziņas līdzekļi, gan daži urķīgi deputāti.
Papētot dažādo amatpersonu ienākumu deklarācijas un tās salīdzinot ar partiju ziedotāju sarakstiem atklājas sakritības, kas diez vai ir nejaušas. Vislabāk atalgotajā Latvijas meži valdē no septiņiem valdes locekļiem četri ir saistīti ar partijām. Bijušais TP deputāts Aivars Tiesnesis vidēji mēnesī saņem Ls 7000. Ilggadējais ZZS frakcijas darbinieks Kārlis Boldiševics – vidēji Ls 6972, ZZS Modris Grantiņš un Andrejs Brūvelis katrs pelna vairāk nekā Ls 7000. Visi četri ir savu partiju lielie ziedotāji. Kopš 2002.gada, kad KNAB izveidoja ziedotāju elektronisko datu bāzi, Tiesnesis (TP) ziedojis Ls 46 000, Boldiševics (ZZS) – Ls 29698, Grantiņš (ZZS) – Ls 22860., Brūvelis (LZP) – Ls 3720. Gan jau arī šo cilvēku draugi, „aizdodot” savu vārdu, ir palīdzējuši apiet vienai personai noteiktos ziedojuma griestus un ieskaitījuši šo „naudas partiju” kontos viltus ziedojumu.
2007. gadā no 27 valsts akciju sabiedrībās un lielākajās kapitālsabiedrībās ar valsts kapitāla daļu strādājošajiem vairāk nekā 140 padomes locekļiem, vismaz 91 ir saistīts ar partijām. Visvairāk to ir no LPP/LC – vismaz 36. TP – 22, ZZS – 19, TB/LNNK – 11. Politiķu lielais īpatsvars liek šaubīties, vai šīs vietas viņi ir ieguvuši savas kompetences dēļ. Kopumā padomju un valžu locekļi kopš 2002. gada ziedojuši 453 000 latu. Saskaņā ar Delnas pētījumu, 2005.gadā viņu ziedojumi veido šādu partiju naudas īpatsvaru – LPP – 20%, LZP – 17%, LZS 16%, TP – 15%, JL 6%. Jaunāki dati pagaidām vēl nav pieejami, taču kopējā tendence parāda pieaugumu. Tātad arī šogad šie skaitļi noteikti ir auguši, jo audzis ir padomju locekļu atalgojums.
Vēl daži kopsavilkumi par dažiem spilgtākajiem politiķiem un viņu dažādās valdēs un padomēs gūtajiem ienākumiem 2007.gadā:
Ivars Bārdiņš ZZS 20666,
Ingūna Gulbe TP 109 485
Vents Balodis TB/LNNK 87094
Māris Kaijaks TP 86083
Krišjānis Peters LPP 122064
Juris Radzēvičs 82949
Jānis Straume 113794
Taču neviens nedzīvo tik trekni, kā Latvijas mežu valdes locekļi, kas kopā 2007.gadā valstij izmaksājuši Ls 528148.
Roberts Strīpnieks 109 863 Ls
Arnis Melnis 89660 Ls
Gints Bumbieris 88519 Ls
Andrejs Brūvelis 88723 Ls
Aivars Tiesnesis 84194 Ls
Modris Grantiņš 87520 Ls
Kārlis Boldišēvics 83669 Ls
Ar viņu atalgojumu var sacensties vienīgi Satiksmes ministrijas „savējie“.
Pašlaik nav nekāda priekšstata par to, cik līdzekļu šo amatpersonu atalgošanai, sociālajām garantijām un kompensācijām ir paredzēts nākamā gada budžetā. 2009.gada budžeta projekts, tāpat kā visi iepriekšējie, ir sastādīts tā, ka apspriežamie izdevumi un ar tiem saistītās summas ir ieslēptas un izklīdinātas citās summās. Atrunas ar normatīvajiem aktiem, kas valdībai traucē ieviest ierobežojumus nesamērīgi augstajos atalgojumos, apliecina, ka nav politiskās gribas apturēt šo valsts līdzekļu šķiešanas orģiju. Godmanim ir jādod stingrs rīkojums un jānosaka termiņi, kuros jāizstrādā nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos un likumos, kas ieviestu beidzot kārtību šajā partiju barotnē.
Nobeigumā vēlos paust gandarījumu, ka Pilsoniskās savienības prasība veikt visaptverošu valsts pārvaldes sistēmas auditu gan valsts iestādēs, gan valstij piederošajās aģentūrās un kapitālsabiedrībās ir guvusi arī pozīcijas atbalstu. TP valde pat pieņēmusi lēmumu, kas uzdod finanšu ministram to pabeigt līdz nākamā gada martam.
Paldies, jums dārgie kolēģi no Tautas partijas valdes par ieklausīšanos Pilsoniskās savienības teiktajā. Mēs priecājamies, ka esam jūs iedvesmojuši. Tik nu nepalaidiet savus labos nodomus atkal „ilgajā”: darba grupas, dziļāka izpēte, papildus resursi utt. Šoreiz tik viegli nenogremdēsiet. Mēs sekosim, vai pēc skaļajiem paziņojumiem tiešām auditi notiek un vai finanšu ministrs Slakteris pilda partijas valdes lēmumu.
Tomēr īstas ticības, ka šoreiz TP apņēmība ir īsta, nav. Nav tāpēc, ka iepriekšējā plenārsēdē tika noraidīts Pilsoniskās savienības iesniegtais projekts ar grozījumiem likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām» Ko tad Pilsoniskās savienības deputāti vēlējās likumā mainīt? Vispirms jau noteikt to, ka kapitāla daļu turētāju pārstāvjiem atalgojums nevar pārsniegt trīsdesmit procentus no atalgojuma, kas noteikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Otrkārt, Pilsoniskā savienība prasīja noteikt, ka izsludināms atklāts konkurss uz valdes locekļu amatiem un, treškārt, noteikt, ka gan algas, gan kompensācijas padomes locekļiem nosaka akcionāru sapulce saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem atbilstoši sabiedrības lielumu raksturojošiem kritērijiem.
Pilsoniskās savienības priekšlikums tika noraidīts, jo lielākā daļa pozīcijas atturējās vai balsoja pret. Tāpēc nav ticības, ka valdoša koalīcija tiešām vēlas ieviest kārtību šajā jomā. Arī šo pieprasījumu Pieprasījumu komisija ir noraidījusi. Es aicinu pieprasījumu atbalstīt, lai nebūtu kā vienmēr: „Neklausaities uz maniem vārdiem, raugaities uz maniem darbiem!”. Un darbu nav!
