PS valdes loceklis, Saldus mērs D. Konuševskis uzvar projektā „Valodām nav robežu”

Par godu Eiropas Valodu dienai, ko atzīmē 26.septembrī, Gētes institūts Minhenē organizēja projektu ar nosaukumu „Valodām nav robežu” Arī Gētes institūts Rīgā aicināja piedalīties Latvijas iedzīvotājus minētajā projektā, apliecinot savas svešvalodu prasmes. Darbus vērtēšanai iesūtīja 46 visu Latvijas novadu iedzīvotāji.
No iesūtītajiem darbiem godalgošanai tika izvēlēti seši domraksti, kuros to autori radošā un uzrunājošā formā stāsta, kādas vēl valodas — bez dzimtās — izmanto un kādos gadījumos. Autori min arī piemērus, kad sevišķu prieku ir sagādājusi vai palīdzējusi vācu valoda. Protams, pieminēti arī gadījumi saistībā ar citām svešvalodām.

Viens no uzvarētājiem Latvijā ir mūsu partijas biedrs, PS valdes loceklis un Saldus mērs Didzis Konuševskis. (Viņa darbu varat lasīt http://www.goethe.de/ins/lv/rig/lhr/wer/lv3725941.htm)(Atvainojiet, ka iepriekš bija pievienota nepareiza saite!)

D. Konuševska darbs pārstāvēs Latviju Minhenē.

Apsveicam, Didzi!

A. Cālīte-Dulevska: Intereses un vara jeb Ko slēpj jaunais radio un TV likumprojekts

Latvijas Avīze, 2008. gada 22. septembrī

Patlaban jau līdz Saeimai ir nonācis Audio un audiovizuālo mediju pakalpojumu likumprojekts. Savas īpašās nozīmības un sociālpolitiskās ietekmes ziņā šis likums ir pielīdzināms Valsts valodas un Izglītības likumiem. Bet no tā kvalitātes un ievērošanas kontroles atkarīgs, kā nākotnē attīstīsies un nostiprināsies valstiskā nacionālā identitāte, valsts valodas vide, kā arī nacionālā drošība. Tas ir aspekts, kurš, runājot par šiem medijiem, vismazāk tiek ņemts vērā. Latvijā turklāt pastāv ļoti liela uzticēšanās televīzijai un radio. Lai gan pēdējos gados tā mazinās, tomēr uzticēšanās šiem medijiem ir lielāka nekā Saeimai, valdībai, politiķiem un tiesai, kopā ņemot. Tā liecina Eiropas Komisijas pasūtītā socioloģiskā pētījuma “Eirobarometrs” dati vairāku gadu garumā.
Diemžēl Audio un audiovizuālo pakalpojumu likumprojektā pārsvaru gūst galvenokārt komerciālo elektronisko mediju tirgus ekonomisko jautājumu regulēšana.
Spriežot pēc likumprojektā ietvertajām normām, tās izstrādātas bez analīzes, kāda būs atsevišķu normu ietekme uz kopīgo Latvijas valodas vidi, uz nacionālās un valstiskās identitātes attīstību un nostiprināšanos.

Janīna Kursīte ielūdz uz savas jaunās grāmatas atvēršanu

PS biedre, LU profesore, Dr. habil. philol. Janīna Kursīte ielūdz visus uz savas jaunās grāmatas „Sfumato nesfumato. Ekspedīciju ceļi un neceļi” atklāšanu 11.septembrī 16.30 Latvijas Universitātes Lielajā aulā.

Druviete: Valoda Prokrusta gultā?

Raksts Latvijas Avīzē, 2008. gada 19. jūlijā

2008. gada 17. jūlijā Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par valsts budžetu 2008. gadam”. Procentuāli vislielākais budžeta samazinājums starp nozarēm ir valsts valodas politikai. Par gandrīz sešiem procentiem samazināts budžets divām Izglītības un zinātnes ministrijas padotības iestādēm – Valsts valodas aģentūrai (VVA) un Tulkošanas un terminoloģijas centram (TTC). Labi sakārtotajā un pārdomātajā Latvijas valodas politikas institūciju sistēmā tieši šīs starptautiski augstu vērtētās iestādes atbild par latviešu valodas attīstību un tās konkurētspēju Eiropas valodu telpā.

Kalniete: Jārod līdzsvars starp daudzvalodību un mazo tautu valodām

LETA, 2008. gada 3. jūlijā.
Īstenojot Eiropas Savienības (ES) daudzvalodības politiku, svarīgi ir atrast pareizo līdzsvaru starp daudzvalodības veicināšanu un mazo tautu valodu aizsargāšanu mūsdienu globalizācijas apstākļos, tiekoties ar ES daudzvalodības komisāru Leonardu Orbanu no Rumānijas, sacīja Pilsoniskās savienības frakcijas deputāte Sandra Kalniete.

Ne visi politiķi gatavi runāt latviski

Aprīļa sākumā uzņēmējs un sabiedriskais darbinieks Vilis Vītols mudināja Latvijas politiķus savā valstī runāt galvenokārt latviešu valodā. Viņa aicinājumu gan sadzirdējuši tikai daži politiķi. Vismaz daži opozīcijas politiķi viņu arī sadzirdēja. Saeimas deputāti Kārlis Šadurskis, Ina Druviete un Sandra Kalniete paziņoja, ka turpmāk ar Latvijas žurnālistiem runāšot tikai valsts valodā.

Politiska uzdrīkstēšanās

Latvijas Avīze, Komentārs, 2008. gada 8. aprīlis:
Mūsdienu Latvijas apstākļos pavisam vieglā smailītē pa bīstamu, akačainu un krāčainu ūdensceļu laidušies topošās partijas dibinātāji un 9. Saeimas deputāti Kārlis Šadurskis, Sandra Kalniete un Ina Druviete. Viņi paziņojuši, ka turpmāk ar Latvijas preses pārstāvjiem, toskait krievu auditoriju apkalpojošajiem, runās tikai skaidri un gaiši latviski. Pagājuši 18 gadi pēc neatkarības atgūšanas, bijis laiks valsts valodu iemācīties visiem cittautiešu kārtas pilsoņiem un ielauzīties arī tiem, kuri uzskata sevi par vietējiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Otrkārt, ņemot vērā, ka dzīvē valsts valodas pozīcijas palēnām pavājinās, bez šaubām, valsts amatpersonu pienākums ir rādīt priekšzīmi un cik spēka nostiprināt šīs ļenganās pozīcijas, nevis kaunpilni atkāpties vai pat bēgt.